Es nekur neesmu pazudusi, tikai pietrūkst man, kā strādājošai mammai, pāris stundu diennaktī un pāris roku. Savādāk man nepietrūkst nekas.
Visu augustu pavadīju atvaļinājumā, kura laikā biju apņēmusies izšūt Clair de Lune, taču atvaļinājums jau ir cauri, bet darbs vien tuvojas nobeigumam (vēl tikai mēnesis jāpiebeidz un mazi tukšumiņi, kuros man pietrūka diedziņi).
Es šuju pirmo reizi uz lina un varu teikt, ka linā esmu iemīlējusies. Gala rezultāts ir pavisam cits – acij tik baudāms! (Paldies Cāļa meitenēm, kas mani pārliecināja mēģināt uz lina, nevis šūt uz Aidas).
Noteikti turpināšu apgūt linu, jo kļūdas jau man gadās, un ārdu laukā un šuju atkal, bet tas galarezultāts vienalga priecē sirdi!:)
Un vēl jāsaliek bildes -pāris man tuvie cilvēki ir tikuši pie saviem eņģeļiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru